UGUNTIŅU NOTURĒJU

Kas Tevi sagaida?

• Četras piepildītas dienas ar intensīvu programmu — gan teorētiskām ievirzēm, diskusijām un sarunām ar citiem jauniešiem un žurnālistiem, militārajiem ekspertiem, kultūras jomas pārstāvjiem, politikas ekspertiem un citiem Latvijā pazīstamiem profesionāļiem, gan praktiskiem projektiem un iespēju izaicināt gan savu ķermeni, gan prātu.
• Nakšņošana viesu nama numuriņos un gardas, siltas maltītes (uztura ierobežojumi tiks ņemti vērā).
• 4. maija svinības un Daudzinājums — vakars zem klajas debess ar dziesmām pie ugunskura. 
• Draudzīga kopābūšana un jauns paziņu loks — 2x2 notikumos vienmēr satiekas aizrautīgi, atvērti un rīkoties griboši prāti un siltas sirdis. 
  

Svarīgākais īsumā:

Datums: no 01.05.2026. līdz 05.05.2026.

Vieta: Rezidence “Kurzeme”, Latvija

Dalībnieki: latviešu jaunieši no visas pasaules vecumā no 18 līdz 30 gadiem

Dalības maksa: 290 EUR. Ir iespējams pieteikties stipendijām, kas daļēji nosedz dalības maksu. Pieteikums stipendijai atrodams pieteikšanās anketā. 

Dalības maksā iekļauts: naktsmājas, ēdināšana, programmas izdevumi, transports no Rīgas centra uz īssemināra norises vietu un atpakaļ.

Nokļūšana: būs nodrošināts transports no Rīgas centra uz īssemināra norises vietu un atpakaļ. Var ierasties arī ar personīgo auto.

Kas vēl jāņem vērā?

• Nav atļauts ierasties dienu vēlāk vai kavēt īsemināra sākumu
• Pirms semināra jāapmeklē iepazīšanās tikšanās, kas notiks 18. aprīlī plkst. 9.00–12.00* (pēc Latvijas laika)  tiešsaistē.
•  Īsseminārā būs sportiskas un fiziskas aktivitātes. Dalība tajās būs obligāta, taču aktivitātes tiks pielāgotas dāžadiem fiziskās sagatavotības un spēju līmeņiem. Iesakām pirms īssemināra kārtīgi atpūsties un uzkrāt spēkus — daudz brīva laika laiskoties seminārā nebūs! 

Atzīmē plānotājā datumu un seko līdzi informācijai 2x2 sociālajos medijos! Jau drīzumā iepazīstināsim ar lektoriem, viesiem un programmu. Šis būs neaizmirstams piedzīvojums! 

*Tiešsaistes tikšanās 18. aprīlī laiki

Rīga, Daugavpils 9.00–12.00

Vācija, Nīderlande 8.00–11.00

Lielbritānija, Īrija 7.00–10.00

Bostona, Ņujorka, Vašingtona DC, Toronto 2.00–5.00

Čikāga 1.00–4.00

Denvera 00.00–3.00

Losandželosa, Sanfrancisko, Sietla 23.00–2.00

Melburna, Sidneja 16.00–19.00

IEVIRZE | KĀ DOMĀT KRITISKI UN SAGLABĀT DRAUGUS

Ievirzes dalībnieki iemācīsies nošķirt graudus no pelavām mūsdienu trokšņainajā informācijas vidē, kā arī nodot savas domas citiem efektīvā un emocionāli inteliģentā veidā, lai sarunas biedri ieklausītos un nolaistu savas emociju aizsargbarjeras.

Ievirzes vadītājs Juris Baltačs uzskata — spēja domāt kritiski ir svarīga gan indivīda, gan valstiskā līmenī. Jo labāka būs mūsu spriestspēja, jo grūtāk dažādiem nelabvēļiem būs mūs ietekmēt.

Juris Baltačs ir programmētājs, kurš pandēmijas laikā pašmācības ceļā nomainīja savu karjeru no digitālā mārketinga jomas. 

Kopš 2012. gada aizraujas ar cīņas sportu un kritiskās domāšanas popularizēšanu, vienmēr bijis zinātnes fans. Ievirzi par kritisko domāšanu 2x2 semināros vadījis vairāk nekā desmit reizes.

IEVIRZE | UZŅĒMĒJDARBĪBA TURBULENCES LAIKĀ

Ir cilvēki, kas grūtās situācijās iebāž galvu zemē kā strausi vai ātri skrien prom, un ir tie, kas saredz to kā iespēju laiku. Šajā ievirzē Inga Ulmane vēlas parādīt, kā domāt kā uzvarētājam un ieraudzīt biznesa iespējas. Nebīsimies diskutēt arī par ētiku un Latvijas uzņēmumiem, kas rada pasauli mainošas inovācijas tieši ekonomiski un ģeopolitiski nestabilos laikos.

Inga Ulmane vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējo ekonomisko pārstāvniecību Austrijā, daloties zināšanās par biznesa pasauli, investīciju piesaisti un ilgtspējību. Viņa savieno Latviju un Austriju — palīdz Latvijas uzņēmējiem iekļūt ārvalstu tirgos, tos izprast, pielāgot savu piedāvājumu un komunikāciju, savukārt ārvalstu uzņēmējus izglīto par Latviju kā labāko investīciju mērķa valsti.

IEVIRZE | DROŠA VIDE PASARGĀS

Ievirzē ar Madaru Meļņiku pētīsim, kādos veidos vide un drošība mijiedarbojas: kā purvi var kalpot gan kā oglekļa uzkrājēji, gan militārā aizsargbarjera, kāpēc koku izciršana, lai palielinātu aizsardzības budžetu, nav pati viedākā stratēģija, kā šobrīd domāt par klimata riskiem un pārtikas ķēdēm. Tāpat apsvērsim to, kādas ir mūsu katra iespējas piedalīties vides aizsardzībā līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesas līmenim. Domāt par drošību tehnokrātiskā un abstraktā veidā, aizmirstot par vidi, gluži vienkārši būtu pašsabotāža, uzskata ievirzes vadītāja.

Madara Meļņika ir doktorante Eiropas Universitātes Institūtā Florencē, kur pēta NATO saikni ar vidi. “It kā esmu juriste, it kā jau ar pārāk daudziem diplomiem kabatā, bet faktiski nekad nebeidzu tiekties pretī nezināmajam un mainīties. Gluži tāpat kā daba,” viņa saka.

IEVIRZE | STARPTAUTISKĀ KĀRTĪBA UN LATVIJA

Dalība Elizabetes Vizgunovas-Vikmanes ievirzē ļaus iegūt ieskatu starptautiskajā, likumā balstītajā kārtībā un Latvijas lomā tajā, kā arī analizēt vēsturiskos un mūsdienu procesus, kas ietekmē globālo drošību un politiku. Sadarbība, diskusijas un kopīgās simulāciju izspēles sniegs iespēju labāk izprast nākotnes izaicinājumus un izvēles, ar kurām Latvija var saskarties ārpolitikā un drošības jomā.

Elizabete Vizgunova-Vikmane pēc diviem gadiem Ukrainā, strādājot ES misijā un atbalstot valsts eirointegrācijas ceļu, ir  atgriezusies mājās. Starptautisko attiecību laukā – kā lektore un pētniece – strādā jau gandrīz desmit gadus un ir savas doktora disertācijas aizstāvēšanas procesā.  “Esmu gan dzīvojusi Rietumeiropas komfortā, gan pieredzējusi Ukrainas kara nežēlību, kas lika saprast, ka miers un pārticība, kuru baudījām kopš neatkarības atgūšanas, ir padarījusi mūs pārāk pašpārliecinātus. Esam aizmirsuši galveno –  valsts un tauta nav pašsaprotama, progress nav mūžīgs un dzīve var būt tiešām sarežģīta,” teic Elizabete.

IEVIRZE | STARPTAUTISKĀ (NE)DROŠĪBA

Drošība ir eksistenciāla Latvijai kopumā un katram no mums, un Latvijas neatkarības nosargāšana ir mūsu kopējais uzdevums, uzskata Toms Rostoks. Viņa ievirzē dalībniekiem būs  iespēja diskutēt, nonākot pie skaidrākas izpratnes par starptautisko drošību un tās ietekmi uz Latviju. 

Toms Rostoks ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors. Ikdienā nodarbojas ar starptautiskās drošības pētniecību un cenšas nepazust informācijas un dezinformācijas plūdos. Viņa darbs ietver arī starptautiskās drošības norišu skaidrošanu sabiedrībai. 

IEVIRZE | DIPLOMĀTIJAS MOZAĪKA

Diplomātija ir valsts pirmā aizsardzības līnija. Mūsdienās arvien biežāk sastopamies ar dezinformāciju un ārēju politisko spiedienu, tāpēc ir svarīgi saprast, kā šie procesi darbojas un kā tiem stāties pretī. Zināšanas par diplomātiju un drošību palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus un kritiski izvērtēt notiekošo. Tāpēc diplomāta Jāņa Mažeika ievirzē analizēsim, kā valstis pieņem lēmumus un kā starptautiskajā vidē noris sarunas. Strādāsim ar reāliem gadījumiem, piemēram, vēlēšanu procesiem un ārējo ietekmi uz tiem dažādās valstīs. Izmēģināsim simulācijas, kurās katrai pusei konkrētās situācijās būs jāizstrādā savi lēmumi un pretpasākumi. Diskutēsim, kā demokrātija var aizstāvēties, nezaudējot savas vērtības. 

Jānis Mažeiks ir Latvijas diplomāts ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi starptautiskajās attiecībās. Bijis Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Moldovā. Pašlaik vada Ārlietu ministrijas Politikas plānošanas grupu, kas analizē starptautiskus procesus un palīdz lēmumu pieņemšanā.

PROJEKTS | DZIESMAS BRĪVĪBAI

Rozītes Katrīnas Ponnes projektā pievērsīsimies Dziesmotajai revolūcijai un folkloras kustības vēsturei, atskatoties, kas ir tās dziesmas, kas  20. gadsimta 80. un 90. gados mūs vienoja. Kāda bija folkloras kustības nozīme Latvijas neatkarības atgūšanā? Kopā dziedāsim, koklēsim un šķetināsim šī trauslā laika sajūtas. Arī šodien dzīvojam ļoti saspringtos laikos, un tikai drosmīgi cilvēki spēj aktivizēt pasauli. Folkloras kustības cilvēki tādi bija brīdī, kad vajadzēja atgūt Latvijas neatkarību.

Rozīte Katrīna Ponne ikdienā ir Eiropas lietu referente Vācijas parlamentā. Viņai  ir bijusi iespēja izzināt un iepazīt latviešu tautas folkloru jau no pašas mazotnes. Rozīte uzskata, ka, izzinot paši sevi un saprotot savas tautas mantojumu, mēs varam labāk saprast, kas notiek plašajā pasaulē.

PROJEKTS | SĀKU AR SEVI UN REDZU CITUS

Projektā pievērsīsimies tam, kā nepazaudēt pašam sevi lielo iespaidu, tehnoloģiju un ietekmju jūklī. 

Tā ir ļoti svarīga prasme, kas apgūstama jo ātrāk, jo labāk, uzskata projekta vadītāja Elīna Apsīte. 

Viņa gadiem ir meklējusi veidus, kā sevi līdzsvarot, kā nesajukt prātā, kā saglabāt savu patību, kā veidot sīkus ikdienas rituālus, lai dzīvotu laimīgu, harmonisku dzīvi. Projektā Elīna dalīsies savā pieredzē – paņēmienos meditācijai un ķermeniskiem vingrinājumiem, kas viņai kalpo kā fiziskā un garīgā līdzsvara noturētāji. Varbūt piedzīvotais projektā dalībniekiem kalpos par ierosmi izveidot savu emocionālās higiēnas komplektu, ko lietot turpmāk.

Elīna Apsīte ir studējusi filozofiju, folkloru, pedagoģiju un jogu un strādājusi ar dažāda veida kultūras projektiem — režiju, izstādēm un grāmatu izdošanu.

PROJEKTS | DIZAINA DOMĀŠANA IT PROJEKTIEM

Līdz ar mākslīgā intelekta ienākšanu ikdienā izveidot jaunus produktus ir vieglāk kā jebkad. Bet izveidot kaut ko jēdzīgu, kas risina problēmas, ir tikpat sarežģīti, tāpēc empātija IT projektiem ir vēl svarīgāka nekā jebkad agrāk, uzskata Gustavs Mārtiņš Upmanis. Viņa vadītajā projektā gūsim sapratni par to, kā veidot jaunus produktus, uzreiz domājot par gala lietotāju grupām. Ar dizaina domāšanas un dažādām IT empātijas metodēm centīsimies saprast dažādus brīvprātīgo darbu veidus un izstrādāt plānu sistēmai, kas palīdz vairākām auditorijām. 

 Gustavs Mārtiņš Upmanis ir sociālā uzņēmuma “Visas Iespējas” vadītājs. Iepriekš viņš ir vadījis brīvprātīgo tīklu “Paliec mājās”/ “Viegli palīdzēt”, kā arī vairākus IT projektus.

PROJEKTS | AR SKAIDRU PRĀTU NESKAIDROS LAIKOS

Gribam aizstāvēt savu valsti, bet vai protam? ⁠⁠Soctīklu higiēna kā iekrīta zobu mazgāšana, vai ne? Klikšķi — tas ir forši, bet ja nu ķer uz muļķi? Demokrātijai nekas nevar notikt, vai arī tā pašiem jāsargā — bet kā? Projekta vadītāji ar pieredzē balstītām praktiskām nodarbībām dalīsies ar saviem orientieriem šajā jukušajā pasaulē.

Lolita Čigāne pašlaik Ārlietu ministrijas uzdevumā strādā Ukrainā, kur palīdz īstenot Eiropas Savienībai nepieciešamās reformas, un ir pilsoniski aktīva arī mājās, būdama vairāku NVO vadībā un vadot nelielu uzņēmumu Zemgalē. Agrāk bijusi žurnāliste un Saeimas deputāte.

Nils Students ir uzņēmējs, Zemessardzes kaprālis, lektors un SOS “Palīdzība Ukrainas armijai” brīvprātīgais aktīvists. Nesen pametis darbu ASV vēstniecībā politisku apsvērumu dēļ, kur strādāja 14 gadus. Vispār laimīgs cilvēks.

PROJEKTS | VAI DROSMI VAR IEMĀCĪTIES?

Kas ir drosme — uzdrīkstēties, darīt, neklusēt, nepadoties, iestāties pret netaisnību, neticēt katram kritiskajam komentāram, iet līdz galam? Vai piedzimstot katram tiek iedalīta sava karote drosmes vai tā attīstās vēlāk, un vai to vispār var attīstīt? Varbūt vieglāk un vienkāršāk ir dzīvot bez drosmes? Ko drosmīga rīcība prasa no cilvēka? Un kāpēc tam drosmīgajam jābūt tieši man? Dažas atbildes uz šiem jautājumiem Anetei Ašmanei-Vilsonei ir, pārējās meklēsim un sapratīsim kopā.

Anete Ašmane-Vilsone ir Latvijas Sabiedriskā medija žurnāliste. Ikdienā strādā plašā kultūras laukā — ir programmu vadītāja Latvijas Radio 3 “Klasika”, kur viņai ir arī savs autorraidījums “Džeza impresijas”, Latvijas Televīzijā ir raidījuma “Kultūršoks” žurnāliste, bet aizkadrā — arī mūzikas redaktore un producente. Ārpus LSM vada pasākumus, koncertus un konferences, strādā dažādās žūrijās. “Man ir 32 gadi, bet es joprojām ticu, ka pasauli var padarīt labāku. Patiesībā es tam ticu tikai aizvien vairāk,” saka Anete. 

PROJEKTS | VIENA LĒMUMA DIVAS PUSES

Kā pieņemt lēmumus pat tad, kad tie nav vislabākie? Anša Bogustova projektā piedzīvosim dažādas lēmumu pieņemšanas izspēles valdības un citos līmeņos, lai saprastu, kādi šajā procesā ir izaicinājumi, kādi ir “greizuma trigeri”, pēc kuriem sākam turēt lēmumu pieņēmējus aizdomās par savtīgiem nolūkiem, un kas ir tās “banānu mizas”, uz kurām viņi paslīd. Apzināsimies, ka cilvēkiem ir dažādas vērtību sistēmas un intereses un ka pasaulē nav tikai melnais un baltais, bet gan dažādas nokrāsas. 

Ansis Bogustovs ir TV24 politikas žurnālists, pasākumu moderators un pedagogs.  “Man patīk tie mirkļi, kad cilvēki paši atskārst — arī viņi nebūtu ideāli lielo lēmumu pieņēmēji. Mēģināsim būt lielie lēmumu pieņēmēji laboratorijas līmenī, lai zinātu, ka tad, kad mums būs jāpieņem īstie lēmumi — piemēram, Saeimas vēlēšanās! —, mēs nekļūdīsimies,” viņš teic.